“…viņš bija kārtīgs un nosvērts. Starp teicamniekiem – nē, bet ar gaišu galvu. Līdz kādai septītajai astotajai klasei vienmēr izpildīja mājasdarbus, sportoja. Pēcāk, vidusskolā, gan mazliet palaidās – aizrāvās ar to savu mūziku. Un tad arī tie kavējumi parādījās, bet nu nekā pārāk nopietna, un uzvedībā būtisku pārkāpumu nekad nekur nebija… Pēc tēva nāves nekas, protams, nebija kā agrāk, bet… Es joprojām nespēju noticēt, ka tas viss ir beidzies tā…”
