Pēc vētras

Likās, nolūzīs masts

Likās, kritīšu pār bortu

Likās, muldoņas riņķo ap mani

Un es sēžu centrā kā Domburs

Kā atvarā vai lamatās

Un manas sāpes

Vārās iekš manis, līdz katla vāks

Nokritīs, kā krīt karabāzes

Bet pamazām, bez galavārda

Gaitā tik lēnā kā karavāna

Augšup kā cenas uz dabasgāzi

Kustos, bez naida un varaskāres

Tā nav dzīve, bet balagāns

Ja tu neriskē ar savu ādu

Ja tu gaidi, kad būs tava kārta

Nevis paņem visu to, kas tavs

Bet pēc vētras spīd…

Pēc vētras spīd saule

Pēc vētras spīd saule

Vietā, kur mīt mīlestība, nīkst ļaunums

Bet pēc vētras spīd…

Pēc vētras spīd saule –

Atliek tam ticēt vai arī krist kaunā

Bet pēc vētras vienmēr spīd saule

Bet pēc vētras spīd…

Pēc vētras spīd saule

Pēc vētras spīd saule

Vietā, kur mīt mīlestība, nīkst ļaunums

Bet pēc vētras spīd…

Pēc vētras spīd saule –

Atliek tam ticēt vai arī krist kaunā

Bet pēc vētras vienmēr spīd saule

Labākais vecums, labākā forma

Kamēr emsiji fleksē

Gribu, lai nākamā plate neskan kā Orvels

Pandēmija un karš ir nāvējošs komplekts

Laiki ir tādi – šodienas krīze rītdien ir norma

Cilvēce laižas pār dzeguzes ligzdu, to redzu kā Formans

Neticu tam, ka ir slikti

Bet zinu to, ka var labāk

Labais un ļaunais ir diptihs

Nākotne vairs nav kā agrāk

Atsakos peldēt pa straumi

Ja tā nes projām no tautas

Šodienu es varu zaudēt

Bet pēc vētras spīd saule

Bet pēc vētras spīd…

Pēc vētras spīd saule

Pēc vētras spīd saule

Vietā, kur mīt mīlestība, nīkst ļaunums

Bet pēc vētras spīd…

Pēc vētras spīd saule –

Atliek tam ticēt vai arī krist kaunā

Bet pēc vētras vienmēr spīd saule

Bet pēc vētras spīd…

Pēc vētras spīd saule

Pēc vētras spīd saule

Vietā, kur mīt mīlestība, nīkst ļaunums

Bet pēc vētras spīd…

Pēc vētras spīd saule –

Atliek tam ticēt vai arī krist kaunā

Bet pēc vētras vienmēr spīd saule

Es vēl gribēju pateikt, ka es Tevi mīlu

Ka man Tevis pietrūkst

Ka atcerēšos uz dzīvi visu, kam devi man iedvesmu

Bērnības aina:

Mēs ejam pa kalnu, es ieveļos aizā –

Likās tik liela, tagad tā liktos tik maza

Uzreiz biji klāt Tu

Paņēmi rokās un glābi

Uznesi augšā un teici, ka viss būs labi

– Atceros, it kā notika vakar

Atceros vienmēr, kad paklūpu atkal

Liekas, vienmēr esi man blakus

Un izvelc no aizas

Teici: "Tumsas nebaidās tas, kas nes gaismu."

Es atceros visu

Atceros visu un smaidu

Smaidu ar asarām acīs

– Vienkārši uzpūta vējš…

Atmiņas silda, atmiņas plēš

Dusi mierā, tēt