Mēs labi zinājām, ka nepaliksim draugi
Bet likām tam aizmirsties
Ar pirkstiem slīdējām pār mūsu abu karti
Un lēnām to vērām ciet
Bet kādēļ paliek pāri
Nepateikti
Vārdi, kuri pašam kāju vienmēr priekšā liek
Tie uzplēš manu ādu
Un zaudē jēgu
Liek iepriekš zinātajam bojā iet
Tu mēdzi apgulties uz sava labā sāna
Lai redzētu kā apspīd priedes
Tu spēji ieraudzīt un mīlēt mazās lietas
Bet šķiet, ka nemanīji manu ēnu
Un atkal paliek pāri
Nepateikti
Vārdi, kuri pašam kāju vienmēr priekšā liek
Tie uzplēš manu ādu
Un zaudē jēgu
Liek iepriekš zinātajam bojā iet
Tā griezties uz apli mums sanāk
Pierādot sev, ka kļūs labāk
Tā griezties, griezties
Mums sanāk
Mēs labi zinājām, ka nepaliksim draugi
Bet likām tam aizmirsties
Ar pirkstiem slīdējām pār mūsu abu karti
Un lēnām to vērām ciet
