Lyrics
Ziedi, kas stāv uz palodzes savītīs
Drīzumā
Plakāti, kas sen jau saplīsuši turās
Uz viena durstekļa
Koka rokas, grāmatas un glāzes
Tik putekļus krāj
Dzīve dzīvo dzīvi
Bet kur lai liek šīs pārdomas,
Ja nav, kam dot?
Kur lai liek tās sajūtas,
Ja nav, kur nest?
Izsistas bungas ne ar vālēm raudās
Mūžīgi
Vārdi tur spēku tikpat daudz kā dūres,
Ja godīgi
Kaut mani vārdu paliktu uz mūžu kādam
Atmiņā
Kur lai liek šīs pārdomas,
Ja nav, kam dot?
Kur lai liek tās vaimanas,
Ja nav, kur liet?
Kur lai liek to bardaku,
Ja nav, kam brēkt?
Kur lai izraud sajūtas,
Ja nav, kur lēkt?
Kur lai liek tās pārmaiņas,
Ja nav, kam dot?
Kur lai ieliek sevi tad,
Ja nav, kur būt?
Written by: Braiens Martinsons, Marta Krampe