Ziemas Skats

Šai ziemai ir savādāks skats. Jau pusnakts, bet viņš vēl nav pats. Un aizmirstas gleznā, Tā maigi apskauj, pārņem to Un aizplūst starp ainavām, Ķiršu dārzus meklējot. Šai ziemā, šķiet, iespējams viss. Par mūžu top tajā ik mirklis. Var aiziet un atplaukt, Un ziedi salā nenosals. Bet var palikt un saknes dzīt, Jo visām ziemām reiz pienāk gals. Tai ziemai tik savāds bij' skats. Kaut reti, bet tomēr jau pats!