Tavs Stāsts

Tavs stāsts Ir sācies, kad gadsimts šis Drīz sabruks kā kāršu nams tas zelts Un nogrims tai dzelmē Kur sudrabs mīt Tavs stāsts Ir sācies, kad horizonts Tik šķietami visiem vienāds Bet tomēr tik dažāds Katram veras rīts Tavs stāsts Tas atbalsos visu Ko kādreiz skarsi tu Tavs stāsts, tavs stāsts Tavs stāsts Būs ēna, kas sekos līdz Un nenoslēpt to pat kabatā Tas plēsīs to pušu kā īlens ass Tavs stāsts Būs tāds, kādu lemsi pats Un vārdi to nevar izgreznot Jo zini, tie mānās, melo, krāpjas aizvien Tavs stāsts Tas atbalsos visu Ko kādreiz skarsi tu Tavs stāsts To slavēs un nopels Vēl simtiem dzejnieku Tavs stāsts Tā būs tava nasta Tīkams nogurums Tavs stāsts Tavs stāsts Tavs stāsts Tas atbalsos visu Ko kādreiz skarsi tu Tavs stāsts To slavēs un nopels Vēl simtiem dzejnieku Tavs stāsts Tā būs tava nasta Tīkams nogurums Tavs stāsts Tavs stāsts