Sovā Nazinī

Viejs, aprauti trūkšni Mašynys i cylvāki Sovu dīnys gaitu trauc Es eju i korstys osorys maņ acīs Pīsaspīžu pi sīnys i aiztaisu acs Radzu tevi – mes kūpā, tova rūka munā plaukstā Ejam cauri mežam, tovi smīkli spolgi atmiņā maņ skaņ Atverūt acs, es asmu otkon vīns Pasaulī lelā bez tevis Vēļ tikkū viss beja labi Vāļ tikkū smaidejam obi Tod nūzuda tovs smaids I klusā bolsā saceji "Pīdūd, beja labi, bet navaru es vairs..." Kai!? Voi dareju kū na tai Voi vaineigs beju es Voi svaine kaidā cytā Moš pasaulī vysā – Es nazynu, deļ kuo Tai nūteik ar mums Kod līkās tik labi Bet nagaidūt sapleist i pazyud vyss Deļ kuo... Tu pasoki maņ! Vīns jautuojums, kas skaņ vysam puori Atbiļdi maņ – deļ kuo!? Sovā naziņā klaiņojūt Meklejūt atbildis par kū? Pa nazynamim celim staigojūt Pa apsūleitū zemi, kurys vairs nav! Pa apsūleitū zemi, kurys vairs nav! Siežu es vīns, apkuort ir lītys Kas līk par tevi dūmuot, atsacerēt tevi Kai!? Voi dareju kū na tai Voi vaineigs beju es Voi vaine kaidā cytā Moš pasaulī vysā!? Ikdīna, kas apkuort, trauceja mums obim Dareja sovu i lēme myusu likteni Pīrodums truls, mali i moldi Ilūzeja radeita, kas aizvītoj pasauli Pīteik! Pīteik tūs osoru Es ceļūs i eju iz apsūleitū zemi, kurys vairs nav Zemi, kurys nav, nav, nav! Sovā naziņā klaiņojūt Meklejūt atbildis par kū? Pa nazynamim celim staigojūt Pa apsūleitū zemi, kurys vairs nav! Pa apsūleitū zemi, kurys vairs nav! Sovā naziņā klaiņojūt Meklejūt atbildis par kū? Pa nazynamim celim staigojūt Pa apsūleitū zemi, kurys vēļ nav! Pa apsūleitū zemi, kurys vēļ nav!