Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas

Sniega sniga āriņos, Balti jāja karavīri. Tālu biju, nepazinu, Vai nav mani bāleliņ' Zibsnī zvaigzne aiz Daugavas, Melnajos debešos. Saka Dieva enģelīši, "Nebūs miera šai zemē." Saule gaisu sajaukuse, Aizasprieda ozolā. Kungi, karu sacēluši, Sauca manus bāleliņ's. Pār kalniņu vējiņš pūta, Putas grieza ezerā. Bālenīt's karā jāja, No akmeņa sirdi ņēma. Pār kalniņu vējiņš pūta, Putas grieza ezerā. Bālenīt's karā jāja, No akmeņa sirdi ņēma. Kur, māmiņ, Tu sēdēji, Karavīru lolodam'? Daugaviņas maliņā, Dziļ' asaru pelcītī. "Kad, dēliņ, Tu atnāksi, No kariņa atpakaļ?" "Tad, māmiņ, es atnākšu, Kad zaļos sētas mieti." "Kad zaļos sētas mieti, Kad sapuva akmentiņ', Tad, māmiņ, es atnākšu, No kariņa atpakaļ." Kas redzēja rīta zvaigzni, Vakarā uzlecam? Kas redzēja pārejam, Karā dotu bāleliņ'? Kas redzēja rīta zvaigzni, Vakarā uzlecam? Kas redzēja pārejam, Karā dotu bāleliņ'? Kas redzēja rīta zvaigzni, Vakarā uzlecam? Kas redzēja pārejam, Karā dotu bāleliņ'?